Šis stāsts liek aizdomāties par dzīvi un savu ģimeni.
“Sveiks, nepazini?” sāka runāt klusa sievietes balss.
“Sveika, jā!” vīrietis atbildēja satrauktā balsī.
“Man ir tev kas sākāms,” klusītiņām pateica Marina.
“Kas?”
“Esmu stāvoklī.”
“Taisi abortu,” krasi un jau rupjākā balsī atbildēja vīrietis.
“Nevaru.”
“Kādēļ?”
“Ļoša, tas taču ir mūsu bērns!”
“Un kas man par to? Es viņu neaudzināšu! Man ir cita sieviete!”
Marina nometa klausuli.
Pēc pieciem mēnešiem…
Kāds vīrietis ieraudzīja sievieti stāvoklī, viņai bija saplīsis iepirkumu maisiņš, tādēļ viņa izmisīgi centās savākt visu, kas bija izkritis no tā laukā. Viņa bija tik neaizsargāta un mīļa, ka viņš nespēja viņai paiet garām.
“Dodiet es jums palīdzēšu!”
“Liels paldies!”
“Un kur tad ir jūsu vīrs?”
“Nav man tāda, un arī nav bijis.”
“Kā jūs sauc?”…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
